Iepērkoties veikalos, pircēji pēdējā laikā arvien biežāk pamana dīvainu lietu – pie produktu cenām izcelsmes valsts vietā rakstīts “nav ziņu”. Kopš 2024. gada rudens Latvijā ir spēkā noteikumi, kas liek veikalniekiem skaidri norādīt, kurā valstī prece ražota.
Tomēr dzīvē tas ne vienmēr izskatās tik vienkārši, kā iecerēts uz papīra. Patērētāji par šādām norādēm sūdzas, jo vēlas atbalstīt vietējos ražotājus vai vienkārši zināt, ko liek savā grozā.
Kāpēc pie cenas parādās uzraksts “nav ziņu”?
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) skaidro, ka šāda norāde ne vienmēr nozīmē pārkāpumu. Tas ir likumīgs risinājums situācijās, kad tirgotājam tiešām nav iespējas uzzināt konkrētu valsti. Piemēram, lielie ražotāji pasūtījumus var izpildīt vairākās rūpnīcās, kas izkaisītas pa dažādām valstīm. Ja prece tiek piegādāta lielos apjomos, reizēm ir grūti izsekot, no kuras tieši rūpnīcas katra konkrētā paciņa ir atceļojusi.
Līdzīga situācija ir ar olām. Daudzi zīmoli izmanto iepakošanas centrus gan Latvijā, gan Lietuvā. Vienā kastītē var nonākt olas no dažādām saimniecībām pāri robežām. Ražotājam nav pienākuma sniegt detalizētu informāciju par katru partiju veikalam, tādēļ tirgotājs izvēlas drošāko ceļu un norāda, ka precīzu ziņu par valsti nav.
Birokrātijas lamatas un Eiropas Savienības marķējums
Interesanti, ka daudzi no šiem “nezināmajiem” produktiem patiesībā ir ražoti tepat Eiropas Savienībā. Problēma slēpjas tur, ka daudzi vietējie ražotāji savu produkciju eksportē un izmanto vienotu marķējumu “ražots ES”. Tā viņiem ir vienkāršāk un lētāk, jo nav jāveido atsevišķi iepakojumi katram tirgum.
Tomēr pašreizējie noteikumi Latvijā neļauj uz cenu zīmēm vienkārši uzrakstīt “ES”. Ja marķējumā nav minēta konkrēta valsts, veikalniekiem saskaņā ar regulējumu ir jāraksta “nav ziņu”. Tas rada absurdu situāciju – pircējam rodas iespaids, ka prece nāk no nezin kurienes, lai gan patiesībā tā ir ražota tepat kaimiņvalstīs vai pat Latvijā. Nozares eksperti uzskata, ka šī ir kļūda regulējumā, kas būtu jālabo, lai nemaldinātu pircējus.
Tirgotāji apgalvo, ka bažām nav pamata
Lielākie veikalu tīkli, piemēram, “Maxima Latvija”, norāda, ka šādu preču īpatsvars ir neliels – apmēram viens procents no visām desmitiem tūkstošu vienību. Viņi uzsver, ka visas preces tiek rūpīgi pārbaudītas un ir sertificētas. Svarīgi atzīmēt, ka kopš kara sākuma veikalos nav atrodami produkti no agresorvalstīm, tāpēc uzraksts “nav ziņu” nenozīmē, ka prece klusiņām ievesta no sankcijām pakļautām valstīm.
Tomēr esošā kārtība neapmierina ne ražotājus, ne patērētājus. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija uzskata, ka ir steidzami jāmaina noteikumi. Viņuprāt, ja uzņēmums ir norādījis, ka ražots Eiropas Savienībā, tad arī uz cenu zīmes veikalā būtu jāļauj rakstīt “ES”, nevis biedēt cilvēkus ar informācijas trūkumu.
Par noteikumu neievērošanu veikalniekiem var draudēt brīdinājums vai naudas sods līdz pat 1000 eiro. Kamēr sistēma netiks sakārtota, pircējiem atliek vien pašiem rūpīgāk pētīt sīkos burtus uz iepakojuma, ja uz cenu zīmes redzamā informācija šķiet nepilnīga.
